Prokuratūra

Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar 1994.gada 19.maija “Prokuratūras likumu” prokuratūra ir vienota, centralizēta triju pakāpju iestāžu sistēmas tiesu varas institūcija, ko vada ģenerālprokurors un kuras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

          Prokuratūras iestāžu darbu kontrolē ģenerālprokurors, kas atbilstoši valsts budžeta līdzekļiem nosaka arī to iekšējo struktūru un štatus.

          Prokuratūra:

1)     uzrauga izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību;

2)     organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu;

3)     uzsāk un veic kriminālvajāšanu;

4)     uztur valsts apsūdzību;

5)     uzrauga sodu izpildi;

6)     likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses;

7)     likumā noteiktajos gadījumos iesniedz prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā;

8)     likumā noteiktajos gadījumos piedalās lietu izskatīšanā tiesā.

Likumdošanas varas netiešā ietekme uz prokuratūru kā tiesu varas institūciju izpaužas apstāklī, ka:

-         prokuratūras darbību nosaka Saeimas izdots likums;

-         ģenerālprokuroru amatā apstiprina Saeima;

-         Saeima, pieņemot likumu par valsts budžetu, nosaka prokuratūras finansējuma apjomu;

-         Saeima ir tiesīga uzdot prokuratūrai pārbaudīt faktu par likuma pārkāpumu;

-         ģenerālprokuroram ir pienākums ziņot Saeimai par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

Savukārt, ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Saeimas sēdēs un ar Saeimas piekrišanu izteikt savu viedokli jautājumos, kas tieši skar prokuratūras darbību.

Izpildvaras netiešā ietekme uz prokuratūru izpaužas apstāklī, ka:

-         Ministru kabinets nosaka atsevišķu prokuroru sociālo garantiju piešķiršanas kārtību un apmēru;

-         izpildvara savas kompetences ietvaros kontrolē atsevišķu darbības sfēru, piemēram ugunsdrošības, reglamentējošu aktu ievērošanu;

-         Ministru kabinets ir tiesīgs uzdot prokuratūrai pārbaudīt faktu par likuma pārkāpumu;

-         Ministru kabinets nosaka prokuratūras darbinieku darba samaksu un darba samaksas sistēmu prokuratūras pārraudzībā esošo iestāžu darbiniekiem;

-         ģenerālprokuroram ir pienākums ziņot Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

Savukārt, prokuroram ir tiesības iesniegt protestu par Ministru kabineta un valsts pārvaldes iestāžu vai to amatpersonu pieņemtajiem, bet likumam neatbilstošiem juridiskiem aktiem. Ģenerālprokuroram un Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem un normatīvo aktu projektu atbilstību Satversmei un likumiem. Bez tam ģenerālprokuroram, konstatējot Ministru kabineta normatīvo aktu pretrunu Satversmei un likumiem, ir tiesības griezties ar iesniegumu Satversmes tiesā.

Katru gadu Latvijas Republikas ģenerālprokurors publiski atskaitās par prokuratūras darba rezultātiem un nosaka darba vadlīnijas nākošajam gadam. Ģenerālprokurora atskaite tiek publicēta oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”