Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras.

Ģenerālprokuratūra sastāv no departamentiem un nodaļām, kurus vada departamentu un nodaļu virsprokurori. Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokurori kontrolē konkrēto darbības virzienu visās prokuratūras iestādēs, bet departamentu prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas visa līmeņa tiesās. Ģenerālprokurora pagaidu prombūtnes laikā viens no Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroriem pilda ģenerālprokurora pienākumus.

          Tiesu apgabalu prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši likumā “Par tiesu varu” noteiktajam teritoriju iedalījumam. Tiesas apgabala prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas apgabaltiesā un attiecīgā tiesas apgabala rajonu (pilsētu) tiesās.

          Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam, bet Rīgā – atbilstoši Rīgas pilsētas tiesu rajoniem. Rajonu (pilsētu) prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesai piekritīgās lietās.

          Ja nepieciešams, ģenerālprokurors var nodibināt specializētu nozares prokuratūru, kam var būt rajona vai tiesas apgabala prokuratūras statuss.

Prokuratūras galvenos organizācijas un darbības jautājumus izskata ģenerālprokurora padome, kas ir ģenerālprokurora izveidota koleģiāla padomdevēja institūcija. Ģenerālprokurora padome izveido prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisijas, apstiprina šo komisiju un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu nolikumus, nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem un Prokuroru ētikas kodeksu.

Prokuratūras pārraudzībā saskaņā ar speciāliem likumiem var atrasties valsts iestādes, kas neveic prokuratūras funkcijas, bet savas kompetences ietvaros, izmantojot likumā noteiktās pilnvaras, veicina kriminālprocesa uzdevumu īstenošanu. Šāda prokuratūras pārraudzībā esoša iestāde ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests.

          Prokuratūras un tās pārraudzībā esošo iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību nodrošina speciāla prokuratūras struktūrvienība – Prokuratūras administratīvā direktora dienests, ko vada Prokuratūras administratīvais direktors.