Latvijas Republikas prokuratūra


Ceturtdiena, 2010. gada 9. septembris	Teksta versija Lapas karte


		Jaunumi


		Latvijas Republikas Prokuratūra


		Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests


		Normatīvie akti


		Publikācijas


		Eiropas savienība


		Publiskie iepirkumi


		Saites


		Meklēt

Prokuratūra > Diskusijas: Viesu grāmata


		Diskusijas: Viesu grāmata


		Viesu grāmata [34]

Pievienot komentāru

Vilors Eihmanis [20.08.10, 13:39]
Paziņojums kā jau paziņojums. Tikai… Kam tad īsti tie likumi ir jāievēro? Un, kas ir tas, kas cieš, ja likumi tiek pārkāpti? Vai kādam vēl ir ilūzijas, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī, nevis mafijas pārvaldītā valstī? Biedrības "Grupa A" mājas lapā redzamā prokuratūras atbilde Pareksbankas lietā (jāiekopē links): http://grupaa.wordpress.com/2010/08/20/lr-prokuraturas-pazinojums-par-kp-izbeigsanu/

to evian [10.07.10, 15:31]
Budžeta līdzekļu taupības gaisotnē valsts iestādēs tiek domāts par štata vienību samazināšanu un prokuratūra nav izņēmums. Sekojoši, nevar būt runas par kaut kādām vakancēm, ja esošajiem darbiniekiem ir jāuztraucas par darba zaudēšanu.

evian [02.07.10, 20:37]
Kādēļ prokuratūras mājaslapā nav izvietota informācija par vakancēm prokuratūrās (tajā skaitā tehniskajiem darbiniekiem, prokuroru palīgiem utt.)? Nav informācijas arī par to, kur un kad notiek pieteikšanās prokuroru amata kandidātiem un kādas ir prasības??

Nad'ina [06.05.10, 22:22]
Kad 2010.gadā būs prokuroru tests? Vēlos mēģināt kļūt par prokurori, kur man jādodas un ar ko sākt?

Alvis [30.04.10, 23:35]
Nelikumības notiek Ģenerālprokuratūrā, bet tās vadība izliekās, ka tās neredz, formāli atrakstās, uzsākta kriminālprocesa ietvaros,kur ir notikusi subjektīvi ieinteresētā liecinieka Vladimira Vinka ietekmēšana no KNAB puses,Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena ir izdomājusi,ka ietekmēšana ir notikusi no citas puses, kas klaji norāda uz viņas ietekmējamību no KNAB puses un bažām par savu turpmāko vietu prokuratūrā. Uzsāktās pārbaudes ir formālas, jo neviens prokurors jau neuzņemsies saukt pie atbildības kolēģi no blakus kabineta. "Roka roku mazgā", tas attiecas uz R.Stipinas un M.Adleru u.c.prokuroriem, kuri piesedz nelikumības LR, mānot tautu ar fiktīvu prokuratūras darbību, atrakstoties un neveicot juristu darbu! Tā turpināt,līdz Eiropa paskatīsies uz šo "muļķu zemi" vārda vistiešākajā izpratnē caur savu justīcijas sistēmu !

Ilze [23.04.10, 11:42]
Labdien! Sakiet lūdzu, kāda ir kārtība, lai pieteiktos darbā prokuratūrā. Interesējošās vakances- prokurora palīgs vai prokurors. Vai vakances vispār netiek izsludinātas? Nevar taču būt, ka laiku pa laikam kādā no prokuratūrām neatbrīvojas kāda vakance? Paldies par atbildi.

biedrība "Par godīgumu tiesu varas sistēmā &q [15.04.10, 16:29]
Katru nedēļu mēs uzzinām par kādu jaunu negodīgumu un patvaļu tiesās. Taču disciplinārlietas vai Ģenerālprokurora rīcība nez kāpēc neseko. Kriminālprocesa likums paredz pienākumu uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz ir saņemtas ziņas, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Ja pārbaudē ziņas neapstiprinās, tad kriminālprocesu izbeidz. Likums nosaka, ka lietas par tiesnešiem izskata personiski Ģenerālprokurors. Varētu domāt, ka likums tiek pildīts un kriminālprocesu pēc 291.panta ir tikpat daudz, cik ir sūdzību par klaji nelikumīgiem tiesas nolēmumiem. Gadījumā, ja neiegūst pierādījumus, ka nelikumīgais nolēmums taisīts apzināti (kurš būs tāds muļķis, ka atzīsies?), kriminālprocesu izbeidz. Tad pārkāpumu nodod izspriešanai disciplinārkolēģijā (nelikumība taču ir bijusi). Tādu secību paredz likums. Dzīvē gan notiek savādāk. Pirmkārt, iesniegumi par nelikumībām uz J.Maizīša galda nemaz nenonāk. Kā jau ir piedzīvots, tos vispirms “pārķer” virsprokurora Jura Pēdas departaments (ar šaubīgiem lēmumiem tajā ir izcēlusies prokurore Ramona Bērziņa) un “aizfutbolē” labi tālu. Nākamais “filtrs”, kurš neļauj dokumentiem nonākt uz J.Maizīša galda, ir tiesās izskatāmo lietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeijers. Otrkārt, ja dokumenti par tiesnešu nelikumībām arī nonāk pie Ģenerālprokurora, tad “ieslēdzas” padomnieki. (Pat gribēdams, Ģenerālais pats nespēj izskatīt visu ienākošo sūdzību blāķus). Kā tas redzams grāmatā par aizkulišu telefonsarunām, pasūtīt Ģenerālprokurora parakstītu atzinumu, ka tiesneša izdarītais noziegums nav noziegums, ir bijusi ierasta prakse. Sūdzības par tiesnešu nelikumīgiem lēmumiem ir vai ik dienas, bet Ģenerālprokurora uzsāktu kriminālprocesu pēc KL 291.panta kā nav tā nav. Izskatās, ka sūdzības vispār netiek pārbaudītas. Kāpēc ?

Nesapraša [06.03.10, 15:33]
Uzzinot tiesas lēmumu par manam draugam piesptiesto soda mēru, esmu patiesā šokā. Ja prokurors pieprasa 16 gadus par bruņotu laupīšanu grupā (ir cietušie, konfiscēts ierocis utt.), un tiesa nolemj ka tā tam būs būt, tad loģiski domājot par slepkavību būtu jāpespriež nu vismaz 30 gadi. Rodas jautājums, kāpēc kādam pilsonismkas ir nogalinājis otru pilsoni ,tiesa piespriež 12 gadus cietumsodu un atbrīvo jau pēc 5 gadie, bet tam kas nevienu nav nogalinājis piespriež divreiz vairāk? Man laikam ir jāsaprot ka mūsu valstī likums iesaka nogalināt nevis atstāt dzīvu? Un kāds no tā visa labums ir mums, tikai vēl viens uz valsts rēķina eksistējošs gaļas gabals, kas pēc piespriestā soda izciešanas visticamāk iznāks ārā un izdarīs nākamo noziegumu, jo reāli viņa dzīve 16 gadus ir bijusi katru dienu vienāda, bet aiz cietuma sienām pasaule mainās un ļoti strauji.man prieks vienīgi par tiem lieciniekiem un cietušaiem, ka viņi ir dzīvi un veseli.Draugs, ja nepadarīs sev galu cīnīsies, sieva visticamāk no viņa izšķirsies jau pēc gada, māte savu dēlu vairs nesagaidī, nu ko novēlu Latvijas prokuroriem saldus sapņus,un tiesnesei kas viņu tiesāja, lai urbinot degunu nākamās tiesas sēdes laikā,netiekat parādīta valsts televīzijā, jo skats no malas esot bijis gana iespaidīgs. Ar cieņu Kristaps Pabērzs

Jānis [04.03.10, 11:06]
1)Saulkrastu dome gan apstiprina zemes ierīcības projektu , gan pieņem lēmumu nevis atbilstoši likumam '' Par zemes reformu LR lauku apvidos'' 8. 9.10. 12. 16. pantu noteikumiem un manam pieprasījuma saturam, bet gan labvēlīgu Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas prettiesiskām interesēm. Tāpat Saulkrastu dome neizsniedz lēmumu par zemes piešķiršanu lietošanā likumā noteikto 10 dienu laikā , nearī pēc gada , bet Tieslietu ministrija (VZD) neveic lietošnā piešķirtās zemes ierādīšanu ne likuma noteiktā gada laikā , ne arī vēlāk , kā rezultātā es NEPĀRPROTAMI NEUZZINU , ka Saulkrastu dome pieņēmusi man nelabvēlīgu ,bet Augstākās tiesas tiesnesei Anitai Nusbergai labvēlīgu prettiesisku lēmumu. 2)Daudzo Saulkrastu domes apmeklējumu laikā man tiek teikts, ka viss esot kārtībā un , ka zemes ierādīšana nenotiekot līdzekļu trūkuma dēļ. Ka nekas nav kārtībā es uzzinu tad, kad vēlos no atsevišķi pieprasītās zemes izdalīt divus gabalus. Izrādās, ka Saulkrastu dome ir pieņēmusi man nelabvēlīgu, bet Augstākās tiesas tiesnesei Anitai Nusbergai labvēlīgu prettiesisku lēmumu , ar kuru zeme ir piešķrta lietošanā kā kopīga zeme , neskatoties uz atsevišķiem zemes pieprasījumiem ar atsevišķu un atšķirīgu pieprasījuma saturu. 3)Uz manu iesniegumu Saulkrastu domes priekšsēdētājs Krūmiņš 12.10. 2004.g. atbild, ka saskaņā ar likuma '' Par zemes reformu LR lauku apvidos'' 16. pantu ,es varēju izteikt iebildumus 10 dienu laikā pēc zemes ierīcības projekta apskates izbeigšanos, bet šajā atbildē Krūmiņš nav pateicis, ka saskaņā ar to pašu 16.pantu ,visiem projekta risinājumiem ir jābūt attiecīgo likumu robežās un ka ir jāievēro likumīgais pieprasījuma saturs . 4)Bet uz citu iesniegumu Saulkrastu domes priekšsēdētājs Krūmiņš atbild, ka atsevišķie zemes pieprasījumi ar atšķirīgo saturu ir salikti kopā , jo attiecoties uz vienu un to pašu īpašumu un neesot iesniegti plāni. Taču šāda atbilde rada jautājumu- kā Saulkrastu dome bez šāda plāna varēja pieņemt zemes pieprasījumu no Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas (turklāt prasītā platība bija norādīta iesniegumā). Varu piebilst, ka es iesniedzu vairākus plānus ar atzīmētu prasīto teritoriju. 5)Likumam neatbilstoši kopā saliktās zemes tiek atdalītas tikai pēc Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas atbilstoša iesnieguma Saulkrastu domei 20.04.2005.g. ar sekojošu tekstu ''Nevēlēdamās palikt kopīpašumā ar Jāni Kūlu saimniecības PP zemēm lūdzu atļauju izdalīt atsevišķu zemes gabalu.......(Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas norādītā zemes platība vairākas reizes pārsniedz jau atbilstoši likuma ''Par zemes reformu LR lauku apvidos 8.9.10.12. 16. uc pantiem 20. 05. 1991.g.( N-113) atsevišķi no Jāņa Kūlas prasīto zemi. Pēc Augstākās tiesas tiesneses iesnieguma Saulkrastu dome 29.06.2005.g. pieņem Augstākās tiesas tiesnesei labvēlīgu, bet man nelabvēlīgu likumam klaji neatbilstošu lēmumu , nenorādot pat šī lēmuma piemērojamo likuma normu uzskaitījumu 6)Saulkrastu domes priekšsēdētājs Grāvītis 23. 05. 2008. g. atbildē raksta, ka lēmumi ,kas attiecas uz Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas īpašuma tiesību atjaunošnu ir stājušies spēkā, jo nav likuma noteiktā laikā un kārtībā apstrīdēti. Bet Saulkrastu domes priekšsēdētājs Grāvītis 23 .05 2008.g. atbildē nav norādījis likumu un tā pantus , kuros ir noteikta kārtība un laiks , kurā varēja apstrīdēt nelabvēlīgu prettiesisku Saulkrastu domes lēmumu. 7)Kas Saulkrastu domē notiek, ja Augstākās tiesas tiesnese Anita Nusberga Saulkrastu domei ir tik vērtīga ?! 8)Kā Augstākās tiesas tiesnesi vērtē no Augstākās tiesas ATKARĪGAIS ģenerālprokurors Jānis Maizītis?!

Annija [26.02.10, 11:00]
Labdien! Sakiet,lūdzu,vai (un kā) ir iespējams iegūt kādu informāciju par konkrētu personu izdošanu Latvijai?Informācija nepieciešama bakalaura darbam. Paldies!

Evija (eeviija@inbox.lv) [19.01.10, 14:33]
Labdien! Labprāt strādātu Prokuratūras Iepirkumu daļā (nelaipnās darbinieces vietā vai arī kā kolēģe), jo man ir gan darba pieredze publisko iepirkumu jomā no pasūtītāja puses kā iepirkumu speciālistei, gan atbilstoša izglītība, gan pat studiju ietvaros izstrādāti darbi saistībā ar iepirkumiem. Jo darbs ar iepirkumiem mana no sirds interesēja, diemžēl iestāde, kurā es strādāju Iepirkumu daļu likvidēja. ..Bet, tas tā, jo visticamāk jau šobrīd darbinieku nemeklējiet. ..Vai vismaz nemeklējiet to šādā ceļā. (..)Bet, lasot Jūsu mājas lapu, ievēroju, ka to būtu lietderīgi papildināt ar sadaļu "Vakances", jo, manuprāt, tad, piemēram, prokurora palīga kandidātiem šajā sadaļā būtu iespējams apskatīties - būs vai nebūs tests/konkurss vai tml., nevis jāuzdod jautājumi "Viesu grāmatā".

G.Bergmane [30.11.09, 13:21]
Šonedēļ, jau kuro reizi, saskāros ar prokuratūras iepirkumu nodaļas darbinieces Anitas Smiltnieces nelaipno un skarbo toni, kad mēģināju sazināties un iegūt plašāku informāciju par izsludināto iepirkumu procedūru. Bija tāda sajūta, ka viņai jau viss par uzvarētāju ir skaidrs, un citi dalībnieki vairāk nav vajadzīgi. Mēs jau vairākus gadus startējam prokuratūras un citu valsts iestāžu iepirkumu procedūrās, bet tāda attieksme pret pretendentiem, kāda kļuvusi pēc iepirkumu daļas reorganizācijas prokuratūrā, neesmu saskārusies nevienā iestādē. Saprotu, ka valstī ir krīze, bet tā ir iespēja arī valsts iestādēs tomēr parevidēt darbiniekus, un attiecīgajam amatam izvēlēties atbilstošākos, nevis ielikt amatā cilvēku, kura neprot ne runāt, ne arī saprot par ko runā. Tiešām esmu sašutusi par augstprātīgo attieksmi pret mani.

Santa [22.11.09, 19:13]
Labvakar. Kāpēc no š.g. nepieņem jaunus prokurorus? Esmu dzirdējusi, ka daudzi prokurori ir aizgājuši prom, jo nokārtojuši zvērinātu advokātu eksāmenu, tas nozīmē, ka reāli ir vakances...vai arī štata vienības samaziātas, jo samazināts prokuratūras budžets?

Ģirts [11.11.09, 09:20]
Labdien. Mani apsūdzēja un piesprieda sodu administratīvajā lietā, par transporta līdzekļa vadīšanu reibumā tikai uz citu personu iesnieguma pamata. Es neesmu vadījis transporta līdzekli. Visas tiesu instances mani atzina par vainīgu neizmeklējot lietu pēc būtības, bet gan pēc fakta, balstoties uz divām apšaubāmām liecībām un policijas ziņojuma, kurā policijas darbinieki ierakstīja ka balstoties uz divu iesniegumu pamata, no kuriem viens tika paņemts 36 stundas vēlāk, ir secinājums ka es esmu vadījis auto alkohola reibumā. Ko man darīt? Es zinu ka ir gadījumi kad prokurors var pārsūdzēt arī Apgabaltiesas spriedumu, kurš gan neesot pārsūdzams, ja saskata tajā nepilnības. Vai tiešām mūsu valstī tam kurš nevar samaksāt izspiedējam tiek atņemtas vadītāja tiesības, darbs, un iespēja rūpēties par ģimeni. Es cīnīšos līdz galam, un ja Latvijas valsts nespēs nodrošināt taisnīgu un objektīvu tiesu, tad es griezīšos Eiropas cilvēktiesību tiesā. Diemžēl es esmu tagad viens no Latvijas nabagiem, jo darbu es būšu visai drīz pazaudējis dēļ visa šī notikuma. Lūdzu sniedziet man atbildi, jo gan Valmieras prokuratūra, gan Vidzemes apgabala prokuratūra man atteica. Viņi man skaidrā valodā deva saprast ka iesniegumu es varu uzrakstīt, bet atbilde būšot negatīva. Pat neiepazīstoties ar lietas materiāliem. Es tikai lūdzu taisnīgu un objektīvu tiesu.

Ruta [05.10.09, 17:32]
Vēlos paziņot "skumju" faktu: 1)Jūrmalas pilsētas prokuratūras virsprokurora v.i. V.Zaharovs, 2)Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Edgars Bērziņš, 3)Personu un valsts tiesību aizsardības departamenta virsprokurors J.Pēda un prokurors A.Pormalis nesaskata likuma pārkāpumu tajā faktā, ka, par spēkā esošu tiesas lēmumu - 1) Jūrmalas pilsētas prokurors Z.Bunks ir iesniedzis apelācijas protestu, 2)lieta, par spēkā esoša tiesas lēmuma atcelšanu, tika izskatīta apelācijas kārtībā? Nedomāju, ka, iepriekšminētie cilvēktiesību "aizstāvji" nezin - ka, spēkā esošu tiesas lēmumu nevar pārsūdzēt apelācijas kārtībā!!! Vai tad prokuratūras pienākums nav reaģēt uz likuma pārkāpumiem un vai cilvēktiesības ir tikai ierakstītas LR Satversmē??? Rodas jautājums - kāpēc mums ir vajadzīgi tik daudz "neredzoši" prokurori? Varētu iztikt ar dažiem "redzīgiem" - mūsu "krīzes" laikos būtu arī lētāk! Ar cieņu, Ruta

ieteikums [16.09.09, 22:59]
Kad kaut kas tiks beidzot sākts skatīts pēc būtības, nevis gramstīšanās pa mākoņiem? Rodas iespaids, ka esat impotenta iestāde, tik ļoti pieklususi, ka pilnigi liekas, nevienas paraugprāvas par Valsts Zagļu saukšanas pie atbildības, kamdēļ maksāt nodokļus, ja rezultāti nav un nebūs, pohazuha, pārāk dārgi izmaksā, tas pats ar tieslietu MINISTRIJU un valstS datu inspekciju, kas māk atrakstīties nevis STRĀDĀT PĒC BŪTIBAS! JA NEKAS NEMAINĪSIES, NAV NEKĀDA EKONOMISKA UN CITĀDA PAMATOJUMA UZTURĒT TĀDUS KĀ JŪS PAR NODOKĻU MAKSĀTĀJU NAUDIŅĀM!

Viktorija Topper [16.09.09, 20:58]
Generalprokuroram Maizitim Viktorija Topper vita57@list.ru KLUDAS LABOJUMS Esmu Jusu majas lapaa iesniegusi iesniegumu "Par Generalprokurora virsprokuroru kriminalnoziegumu pamatojumu un ricibu motiviem tajos piedalities pieradijumu izprasishanu" LUDZU LABOT KLUDU IESAISTU TIESU NOSAUKUMOS: kopsh 2002 gada 11 junija LIETAA IR IESASTITA RIGAS ADMSINTRATIVAA RAJONA TIESAS (ne Admintrativa tiesas) priekshsedetaja Ilze Freimane, kura lidz 2004 gada decembrim bija stradajusi par Rigas barintiesas priekshsedetaju. Atvainojiet, un luduz labot iesneguma izdrukaa pareizo iesastitas tiesas nosaukumu. Viktorija Topper

Viktorija Topper [16.09.09, 20:35]
Mans komentārs Generalprokuroram J.Maizitim Viktorija Topper e-pasts: vita 57@list.ru 16.09/2009 Iesniegums. Par Generalprokurora virsprokuroru kriminalnoziegumu pamatojumu un ricibu motiviem tajos piedalities pieradijumu izprasishanu Sakaraa, ar prasibas un pieradijumu sneigshanu procesu ierosinashanai LR Satversmes un starptautiskaas cilvektiesibu institucijaas, ludzu atbildeet uz shaa iesnieguma priekshmetu lietas butibu, kas skar arii Generalprokuroru J.Maiziti, virsprokurorus M.Kuchinsku un J.Peedu. 2008 gada aprillii mans 17-gadigais dels Edgars Geidels sava iesnieguma un taa pielikuma dokumetnos Generalprokuroram un es savas 2008 gada decembra sudzibas generalprokuraturai materilaos ar vairakime pielikuma rakstveida pieraidjumiem esam neapstridejami pieradijushi Rigas barintiesas, Rigas Vidzemes pr-tas tiesas, Rigas Admsintrativaas un Augstakaas tiesu priekshsedetaju un iesastito tiesneshu, juristu vainu nelikumigaas ricibaas, kuru sastaavs atbilst Kriminallikuma XII, XIV,XV.,XVII,XXIII, XXIV nodalus noziedzigiem nodarijumiem pret personas pamattiesibaam un pamatbrivibaam, godu un cienu, pret gimenei un nepilngadigo, pret jurisdikciju un valsts parvaldibas kartibas tiesibaam. Nemot veraa, ka man un manam jaunakam nepilngadigajam delam nebija japierada Latvijas Generalprokuraturai un tiesaam savas pamattiesibas, pamatbrivibas, jau pieraditas ANO ligumos un LR, Kanadas Konstitucijaa un likumos, nevienu parsudzeshanas procesu mums nebija jaierosina, jo sho parsudzeshanas procesu ierosinashanas gadijumaa to priekshmets ir TIKAI tiesneshu kriminanalllikuma noziegumi, bet likumi "Par tiesu varu" un "Par prokuraturu" parliecinshi pierada, ka apkarot Latvijas Republikas tiesneshu kriminalnzoegumus ir ne 17-gadigaa Edgara Geidela un vina mammas darishana, bet Generalprokurora J.Maizisha un vina vadibaa esosho virsprokuroru un prokuroru, kuri izskata sudzibas, pienakums, funkcijas un atbildiba. Pec 17-gadigaa Edgara Geidela iesneguma izskatishanas Generalprokuraturaa un virsprokurora M.Kuchinskas secinajumism, ka prokuraturas parbaude nav nepeicieshama, - 2008-2009 gados mana dela E.Geidela dzivibu glaba Kanadas Imigracijas akta rupjsh parkapums, Kanadas KK un Latvijas KL vairaku pantu noziegumi pret abu valsts jurisdikciju un valsts parvaldibas kartibas tiesibaam, kuru autori bija augstaknoradito tiesu priekshsdetaji, tiesneshi un nodalu vaditaji. Mana dela dzivibas glabshanaa piedalijaas Kanadas advokati, Giemenes un bernu servis, mani kolegi, bet no visas Latvijas - tikai Rigas Domes Bernu tiesibu aizasardzibas Centrs, kuru RD likvideja s.g. 15 septembrii un Rigas Samerieshu apvienibas bernu nams, kuru BGLM likvideeja 2008 gada decembrii. Atgadinu un pievershu ipshu uzmaniibu: Kanadas likumu prasibas E,Geidels un es Generalprokuiraturai bija skaidri izskaidrojushi un neapstridejamie rasktveida pieradijumi par mineto tiesu priekshsedetaju, tiesneshu augstaknoraditu Kriminallikuma nodalu noziedzigiem nodarijumiem Genralprokuroram J.Maizitim bija iesniegti. Es un man dels ludzam aizstaveet musu pamattiesibas un pamatbrivibas.Mums nebija jaaludz Generalprokuroru J.Maiziti aizstaveet Kanadas un Latvijas jurisdikciju, likumus un valsts parvaldibas kartibas tiesibas, jo to J.Maizisha kungam un vina prokuroriem bija OBLIGAATI jadara peec savas iniciatives. Tomeer, Generalprokuraturas 25.04/2008 vestule Nr 5-103-08/666 un 04.02/2009 vestule Nr 5-103-08/184 par atteikumu ierosinaat pabaudi pamatojumu pieraidjumiem apliecina, ka tada iniciativa virsprokuroriem M.Kuchinskai un J.Pedai aizdomigi neradaas. Pec materialu pieraidjumu izskatishanas par tiesneshu noziedzigiem nodarijumiem pret manaaam un abu manu delu (16-gadigais Arturs geidels bija spiests begt no Latvijas uz Kanadu veel 2003 gadaa) pamattiesibaam un pamatbrivibaam, - Generalprokuraturas Personu un Valsts Tiesibu Azisardzibas Departaments ir secinaajis sho pieradijumus par nepamatotiem. Tadijaadi gan nepilngadigajam E.Geidelim, gan man generalporkuratura pazinoja, ka paplids parbaude nav nepiecieshama. ANO CEDAW 31.sesijas 662 un 667 sezhu materilos, Veselibas minisitrijas un Ikshlietu ministrijas materilos publiceeta statistika par fiziski izkroplotu un noslepkavotu tukstoshiem sievieshu skaitu Latvijaa "de facto" nepastridejamie pieradijumi, kaa arii KL 71p. neapstridejamais "de jure" pieradijums parliecinoshi apliecina, ka Saeimas un Ministru Kabineta izstaradaataa politika, kuru iisteno Generalprokuratura ir atzistams par geneciidu pret sievieteem un vinu berniem. Shie peiradijumi izskaidro Generalprokurora J.Maizisha, virsprokuroru M.Kuchinska un J.Pedas motivus neierosinaat parbaudes lietu par nozidzigiem nodarijumiem pret manaam un abu manu delu pamattiesibaam un pamatbrivibaam. Generalporkuraturu ir valsts likumu un tiesibas aizsardzibas institucija, kura uzpilda Saeimaa un Ministru Kabinetaa izstradato politiku, tajaa skaitaa sievieshu-spidzinashanas gimenes upuru un vinu bernu lietaas. Bet man nav saprotams, un, parliecinaata, nebuus saprotams arii Satversmes tiesai un ES, ANO cilvektiesibu aizsardzibas isntitucijaam, kadi ir patiesi LR Generalprokuraturai neaistaveet Latvijas un Kanadas jurisdikciju un valsts parvaldibas kartibas tiesibas pec iesniegtiem generalprokuraturai vairaku rakstveida neapstridejamo pieradijumiem par tiesneshu nelikumgaam ricibaam un tiesu lemumiem, pienemtajiem pamatojoties uz dokumentu, pieradijumu viltojumiem, varmaka Vladimira Geidela kaiminienes-prokurores kriminallietaas N.Glushko 18.12/2002 denunciacijas raksta Rigas barintiesai acimredzamiem nepatiesaam liecibaam un barintiesas tiesneshu acimredzamiem nepatiesiem atzinumiem tiesu lemumos. Man ir virsprokuroru M.Kuchinskas un J.Pedas rakstvida divi pieradijumi par generalprokuraturas lidzekliem slept mineto tiesu priekshsedetaju, tiesneshu noziedzigos pret manu gimenu, divu valsts jurisdikciju un valsts parvaldibas kartibas tiesibaam, bet nav pieradijumu par Generalprokurora un mineto virsprokuroru ricibu motiviem pievienoties pie tiesneshu kriminaliem noziegumiem pret divu valsts jurisdikciju un valsts tiesibaam. Sakaraa ar to, ka man un manam delam ir japierada Satversmes tiesai ne tikai Generalprokuraturas vainu apzinataa piedalishanaa kriminalnoziegmos , LUDZU: >>> 1)Nosutiit man Generalprokurora J.Maizisha izskaidrojumus par vina un mineto virsprokuroru motiviem pec savas iniciatiivs neapkarot iesaistitus varmaka Vladimira Geidela, manaa, Edagra Geidela, Artura Geidela lietaas LR Augstakaas tiesas, Rigas Vidzemes pr-tas tiesas, Rigas Administrativas tiesas , Rigas barinu tiesas priekshsedetaju, tiesneshu, nodalas vaditaju kriminalnoziegumus, kurus Latvijas Republika un Rigas Dome bija finansejushi no sava bidzheta naudu, piedzito no tadu pashu sievieshu, kaa es, bijusuho viru-varmaku spidzinashanas, realos but noslepkavotaam draudu un Latvijas vainigo kriminalnziegumu,tiesneshu, prokuroru iespejams, arii korupcijas noziegumu upuru nodokliem. >>> 2) Sniegt Generalprokurora J.Maizisha izprasitus paskaidrojumus prokuraturas majas lapaa un atsevishi uz manu e-pasta adresi: vita57@list.ru >>>> 3) Nepiecieshamibas gadijumaa, pec Generalprokuraturas piepraisjuma no savas e-pasta adreses pazinoshu pilnu savu dzives vietas adresi un atkaroti nosutitshu visus rakstveida pieraidjumus, kas bija iesnegti Generalprokuroram J.Maizitim E.Geidela 2008 gada aprila iesnieguma un manas 2008 gada decembra sudzibas pielikumos. >Nemot veraa objektivo apstakli, ka es dzivoju kanadaa, man nav pieiejams dators ar latvieshu valodas programmu, esmu sniedzu iesniegumu, rasktitu traslitaa. > Ja ir kadas drukashnas, traslita kludas, - Kriminallikums parliecinoshi pierada, ka shiis kludas prikesh Latvijas Republikas ir mazaaks launums, nekaa tiesneshu un prokuroru kriminalnoziegumi pret jurisdikciju, valsts aprvaldibas kartibas un sievieshu, vinu bernu pamattiesibaam, ieskaitoot pret brivibu noteikt savu atrashans/dzives vietu un tiesibas uz vaselibu un dziivibu. > Nemot veraa, ka es neatradu prokuraturas majas lapaa lappuses par personu atsauksmeem, priekslikumiem un jautajumiem par porkuratras darbibas rezultatiem un to uzlaboshanu, esmu spiesta sniegt savu atklato iesniegumu

pk [21.08.09, 15:49]
lai kļūtu par prokurora palīgu - motivācijas vēstule + CV Ģenerālprokuratūru ( Personu daļa ) un gaidīt.( JF 3.kurss vai cita augst. izglītība). No š.g. jaunus palīgus, kā arī prokurorus nepieņiem.

Kaspars [19.08.09, 13:21]
Sveiki, vēlejos uzzināt kas ir ne[pieciešams, lai varētu strādāt par prokurora palīgu un vai tiek izsludināts kāds atsevišķs konkurss uz prokurora palīga vakanci.

tg [03.08.09, 00:18]
nekāda testa šogad nebūs

Luize [30.07.09, 15:49]
Kad 2009.gadā ir prokuroru tests? Vēlos mēģināt kļūt par prokurori, kur man jādodas un ar ko sākt?

Mārtīņš [05.06.09, 10:29]
Sveiki. Pie mums Rŗzekē rakstiski griesties iestādēs, par notikušo vis velti, uzraksta ka anoliģiskā vēstule, nevēlas izmeklēt patiesību kā notikās ka perona, pat Rēzeknes rajonā Ilzeskalnā iesniedza dokumentus, ka nesakrīt ar Rīgas slokas 16. ar Nautrēnu , vai rogovka roma katoļu draudzes baznīcas grāmatu kā var Rīgas Administratīvai rajona tiesai gan apgabaltiesai, pat var izveidot situācīju kas saistīts droši vien ar korumpētību, Ja notikušais ir tiešām bijis, tad bija jāizskata bet ne tas neder. Par īpašumiem lai sakristu ar pareizie tomēr latvijā notiekas diskriminācīja, kas nodara ļaunprātīgu vidi , it kā godīgi pēiņās, Kaut viena tiesnese atsaka neļau pat līdz kasācījas sūdzībai.

Armands [16.03.09, 00:22]
Labdien! Vēlos jautāt, vai sociālā mājā drīkst izveidot naktsklubu, kas pa naktīm spēlē un traucē gulēt iedzīvotājiem. Ir ziņots pašvaldībai un policijai, bet nekā. Pašvaldība abild mēs sekojam un viss būs kārtībā, bet policija atbild, ka neko nevar izdarīt, jo pašvaldība ir izdevusi atļauju. Ko darīt? Vēlos, lai tiktu pārrbaudītašī informācija

Mārtiņš Jurciņš [24.11.08, 08:16]
Vai var prokuratūra, aiztāvēt pašvaldību ja sniedz nepatiesību, iesniedzot Gan rajona tiesā iesaotnēji un apgabaltiesā, Koman darīt rakstīt noziegumma darījumu, tad re kā , uz iesnieguma pamata iesniedzējs itkā ar cita roku uzraksta, it kā laikus bet izpilda cita persona, pagasts pieņem lēmumu un vis kārtībā Ja nesakrīt ar dzimšanas reģistrācīju, Kā persona dzimušais varēja novormēt 1890.g. viņa dēls Krancels Antons Nikolaja d kas vispār itkā sakrīt, bet tomēr tāts nav dzimis. Ko tarīt, Noformēti tika dokumenti, un izgāja visas instsaces. Tādus darbiniekus apstādinātu no amata par zemes piesavināšanu un tiesneses A ŠTEINBERGAS sauktu pie atbildības par tiesas varu negodīgu izvešanu ka tomēr palaida viegli cauri , ja tagat tiesnesei prasītu, pierādījumus lai paskaidrotu kāpēc ar vārdiem noticēja no pagasta puses tika tikai apgalvojumu ka neatzīst, un ja tiesā neirodas kapēc tad soda naudu nelika maksāt par neirašanu, tikai nauda valda pasauli, lai varetu tik sveikā tad , varu pateikt ja tagt liktu tiesnesei lūgt pierādījumus par notikušo. viņa pierādītu tagt ja vajdzētu pierādīt, kāpēc tad tiesu tika novilcināta, kam tas vajdzēja, Lūgums prokuratūru painteresēties par notikušo, jā arī prokuratūrā iesniedzu bet noklusēja. Uzskatuka tiesnese ir izpildījusi negodīgu tiesas procesu, ar ko saistīts izskatīšanu. Visas kā viens atsaka interesanti gan ir ko tas varēja būt roku darbs kas nevēlējās godprātīgi un asprātīgi izskatīt lietu, un pierasīts no pagasta pierādījumus, tas netika drīts lūdzu paskaidrojat man, vai ilgi biogrātija būs līdz šai dienai. Lūgums sazināties Rezekne_2@inbox.lv Lūgums palīdzēt notikušo. Ceru ka lūgumu izpildīs

Lelde [22.11.08, 15:47]
sveiki! man interesē, kur es varētu atrast iznformāciju par prokuraturas vēsturi Latvijas 1.brīvvalsts laikā un padomju laikā?

Ilga [24.10.08, 11:27]
Sveiki, man neizdodas atrast specializēto prokuratūru sarakstu kādā no likumiem, vai Jūs, lūdzu, nevarētu man palīdzēt? Vajadzīgs tieši likuma nosaukums. Jau iepriekš paldies :)

to das [17.09.08, 20:52]
Var gan, it īpaši, ja Rīgā tobrīd vietu nav (vai nav visiem gribētājiem), bet brīva vieta ir, piemēram, Krāslavā, Balvos vai Talsos. Tava dzīves vieta ĢP maz interesē.

līga [09.09.08, 13:07]
vēlētos uzzināt, kur ir iespējams uzzināt par darba piedāvājumiem prokuratūrā!?

das [12.06.08, 19:05]
Pasakiet lūdzu, kas zina - pēc semkīgas eksāmena nokartošanas , prokuroru var iecelt amatā kaut kur Rezeknē, ja viņš dzīvo Rīgā?

Mārtiņš [07.04.08, 19:55]
Labdien! Vai nereti dzirdētais amats "prokuratūras izmeklētājs" vairs nepastāv un prokuratūrā faktiski tikai prokurori var strādāt? (neskaitot tehniskos darbiniekus u.tml.)

IRĒNA [30.03.08, 15:56]
2. APRĪLĪ VENTSPILS TV UZSTĀSIES AIVARS LEMBERGA UN ATBILDĒS UZ IEDZĪVOTĀJU JAUTĀJUMIEM .VAI VIŅAM TAS IR ATĻAUTS? KĀ TAS IESPĒJAMS?

Andris Stengrevics [20.11.07, 12:21]
Labdien, īstenībā es varētu vienīgi pateikties par šajā mājaslapā doto iespēju tuvāk iepazīties ar tādu institūciju, kāda ir prokuratūra. Godīgi sakot, man sākotnēji bija izveidojies diezgan negatīvs priekšstats par prokuratūru kā tādu. Vai nu tas bija nācis no padomju laiku stagnācijas, vai kā savādāk, bet man prokuratūras darbība vienmēr bija asociējusies ar aizspriedumiem bagātu darbu valsts labā, kur izpratnei par pilsoņu brīvību ir tikai otršķirīga nozīme. Bet apskatot šo mājaslapu, šķiet , ka prokuratūra ir diezgan atvērta sabiedrībai. Būtu jau labi, ja prokuratūra kļūtu par pilsoniskās sabiedrības "labo roku", kas vienmēr sniegtu palīdzību cilvēkiem, darbotos bez specialitātei raksturīgiem aizspriedumiem un censtos veicināt un attīstīt brīvību un mīlestību Latvijas sabiedrībā. Ar cieņu, Andris Stengrevics


		Viesu grāmata [34]

Jūs esat 4769481 apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 06.09.10

LR Prokuratūra ar drošu elektronisko parakstu parakstītus dokumentus MK 28.06.2005.

noteikumos Nr.473 minētajos datņu formātos pieņem uz sekojošām iestādes elektroniskā pasta adresēm

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz LR Prokuratūru obligāta

Fakss: (+371) 67044449, E-pasts: webmaster@lrp.gov.lv